RVS tehnoloģija -jauns  veids berzes virsmu saglabāšanai un atjaunošanai Berze. Cik daudz problēmu tā mums sagādā un pat ne tik daudz pati berze, cik tās rezultāts, jebkuras virsmas nolietojums berzes procesā. Izgatavojot visdažādākos mehānismum cilvēce sāka plaši pielietot melnos metālus neskatoties uz to, ka tie ir pakļauti korozijai, vājai noliet0juma izturībai, niepietitekamai cietībai, kuru dēļ metālus sāka apstrādāt termiski, ķīmiski, galvaniski utt utm. Un ne jau par velti, jo melnie metāli visplašāk tiek izmantoti rūpniecībā. Kad autosrevisa meistars parāda Jūsu automobiļa kārtējo berzes procesā nodilušo detaļu nosaucot tās vērtību, paliek kaut kā skumji. Rodas mūžsens jautājums, ko darīt un kā izlabot situāciju.
Atliksim šo jautājumu uz vēlāku laiku, bet paši pamēģināsim sev iedomāties metāla virsmu zem mikroskopa. Pēc skata tas mums atgādinās kalnu masīvu smailes, kaut kur Kaukāzā, ar lielu klana virsotņu daudzumu un šī ainava ir „mikroreljefs”. Tagad  iedomāsismies, ka tādas divas pretējas kalnu ainavas, piespiežas viena pie otras sāk kustētites dažādos virzienos. Vienas smailes ietriecas citās lauzdamas tās, pašas arī lūzt, veidojot jaunas virsotnes, kas savukārt, paliek par šīs katastrofas upuriem un te notiek bezgalīgs sagraušanas process.
Tas arī ir,ko sauc par berzi,-metāls gar metālu. Rodas secinājums: jāveido droša aizsardzība metālam no metāla, un tādai aizsardzībai kalpo eļļa. Liktos, ka problēma atrisināta un viss paliek savās vietās. Bet  te nu  bija! Tomēr to pašu smaiļu dēļ, kuras kaut arī mazākā mērā, bet tomēr cenšas pārraut eļļas plēvi, īpaši tā saucamajās berzes robežvietās kur vislielākā slodze. Lai kā nu metālražotāji censtos uzlabot metāla kvalitāti, bet viss paliek pa vecam.
Visbeidzot šajā cīņā iekļavās eļļas piedevu ražotāji un uzradās liels daudzums visdažādāko piedevu. Katrs šai problēmai piegāja ar savu koncepciju. Tās visas var sadalīt grupās, kaut aptuveni, bet mēs pamēģināsim tās apkopot.
Pirmkārt: tā saucamie „Berzes modifikatori” , kuri pēc berzes procesā izdalošās enerģijas atklāj  mikroreljefa izcilņus, un tos mīksinot it kā rūpīgi nogriež, samazinot berzes koeficientu.
Te vēl var atzīmēt plaķēšanas piedevas, saturošas dažādas eļļā atrodošās mikrodaļiņas ,kas ar sevi aizpilda mikroreljefu, kā arī uzlabo eļļas antifrikcijas īpašības. Remitalizanti, kas berzes vietās formē slāni: piemēram: varš-alva-sudrabs un kompensē nodilumu, bet tie neuzlabo antifrikcijas raksturojumus berzes zonās.
Ir vairums piedevu, kas formē visdažādākas plēves(molibdēna, grafīta, teflona utt.) Jāatzīst, ka praktiski visām piedevām ir blakus iedarbība – eļļas īpašību izmaiņas, uzlabojot vienus parametrus, neizbēgami pasliktinās otri, aizsērējas eļļas padeves kanāli, bet galvenais ka tās visas jāpapildina ik reizi, nomainot eļļu, pat vēl biežāk. Vai tiešām nav izejas, kā tikai izmantot dārgās eļļas, bet kad pienāk laiks, tad veikt kapitālremontu? Šo padomu visbiežāk var dzirdēt autoservisos un tas ir arī saprotams, jo viņu darbs ir remontēt. Un kā vienmēr, risinājumu pasaka priekšā pati daba. Palīdzēja viens gadījums. Urbēju brigāde pamanīja vienu savādību, kad urbis iziet caur minerālu serpantīniem, tas kalpo aptuveni sešas reizes ilgāk. Izbrīnījušies par šādu faktu, tie nosūtīja urbi uz institūtu anlīzes veikšanai, kur arī atklājās, ka uz griezējmalas izveidojies metālkeramiskais slānis, kurš vairākas reizes pēc cietības pārsniedz tēraudu.
Šī  fenomena rūpīgas izpētes rezultātā, radās produkts zem nosaukuma „RVS-master”, kas sastāv no minerālu un katalizatoru smalko dispersitu maisījuma. Ar ko šis produkts atšķiras no daudziem citiem, jo pat speciālisti izpētījuši tā iedarbību, kategoriski atsakās to nosaukt par piedevu, bet tikai par remonta vai atjaunojošo sastāvu.
Atgriezīsimies pie metāla mikroreljefa. Kad berzes momentā viena smaile ietriecas (iecērtās) otrā, tad saskares punktā notiek mikro uzliesmojums ar temperatūru no 800-līdz 1400 C un iedobumi apkārt sāk strādāt kā mikro tīgelis, kurā kristalizējas jauna viela pakāpeniski iekļūstot metālā un aizpildot mikroreljefa ieplakumus. Zem mikroskopa tas izskatītos tā, it kā kalnos būtu plūdi, pie kam, tādā mērogā,ka zem plūdiem pazūd visas virsotnes, paliek tikai līdzena, caurspīdīga, gluda ūdens virsma, pēc cietības pārsniedzot tēraudu, bet pēc berzes koeficienta – ledu.°
Un vēl pluss- jaunais slānis ir dielektriķis un aizsargā berzes virsmu vēl no vienas problēmas- elektroķīmiskās korozijas, jo sajūga detaļas vienmēr rotē (griežas) ar dažādiem ātrumiem un tāpēc tam ir dažāds potenciāls, bet eļļas ar savām piedevām spēlē elektrolita lomu,-ideāli bēdas  nosacījumi.
Ko tad mēs saņemam, apstrādājot savu automobili ar RVS-sastāviem? Iekšdedzes dzinējam tas ir jaudas palielinājums, spraugu samazinājums berzes vietās  līdz rūpnīcas parametriem, CO – CH daudzuma samazinājums, degvielas patēriņa samazinājums, kompresijaspalielinājums un  izlīdzinājums cilindros. Varētu teikt ka tā ir līdzvērtīga kapitālremonta aizstājēja, kas vienmēr dod labākos rezultātus pie zemākiem izdevumiem. Apstrādājot pārnesumkārbas, tiltu reduktorus, un diferenciālus, atjaunojas gultņi, samazinās brīvgājiens, vieglāk noris pārdevu pārslēgšana, samazinās vibrācija un palielinās nobraukums.
Atliek tikai piebilst, ka RVS – sastāvi neiekļaujas nekādās reakcijās ar eļļām neizmaina to īpašības bet  izmanto eļļu tikai kā RVS-daliņu transportēšanas līdzekli uz berzes zonām.
Pie pilnīga vai daļēja eļļas zuduma, ar RVS tehnoloģiju apstrādāto automobili, Jūs varat, izvairoties no stipras slodzes, mierīgi braukt līdz 300 km attālumu, jo tagad Jūsu mašīnā nav berzes:metāls-metāls, bet tikai:metālkeramika-metālkeramika. RVS dod jaunu dzīvību vecajam, drošu  aizsardzību jaunajam, un kalpo ne mazāk kā 100000 km. Tā kā izvēle ir aiz Jums, vai turpināt izdevumus, vai ekonomēt  PALIELINOT DROŠĪBU.
Berzes dabas  vide un Daba.
RVS tehnoloģija ;-jauns  veids berzes virsmu saglabāšanai un atjaunošanai Berze. Cik daudz problēmu tā mums sagādā un pat ne tik daudz pati berze, cik tās rezultāts, jebkuras virsmas nolietojums berzes procesā. Izgatavojot visdažādākos mehānismum cilvēce sāka plaši pielietot melnos metālus neskatoties uz to, ka tie ir pakļauti korozijai, vājai noliet0juma izturībai, niepietitekamai cietībai, kuru dēļ metālus sāka apstrādāt termiski, ķīmiski, galvaniski utt utm. Un ne jau par velti, jo melnie metāli visplašāk tiek izmantoti rūpniecībā. Kad autosrevisa meistars parāda Jūsu automobiļa kārtējo berzes procesā nodilušo detaļu nosaucot tās vērtību, paliek kaut kā skumji. Rodas mūžsens jautājums, ko darīt un kā izlabot situāciju.
Atliksim šo jautājumu uz vēlāku laiku, bet paši pamēģināsim sev iedomāties metāla virsmu zem mikroskopa. Pēc skata tas mums atgādinās kalnu masīvu smailes, kaut kur Kaukāzā, ar lielu klana virsotņu daudzumu un šī ainava ir „mikroreljefs”. Tagad  iedomāsismies, ka tādas divas pretējas kalnu ainavas, piespiežas viena pie otras sāk kustētites dažādos virzienos. Vienas smailes ietriecas citās lauzdamas tās, pašas arī lūzt, veidojot jaunas virsotnes, kas savukārt, paliek par šīs katastrofas upuriem un te notiek bezgalīgs sagraušanas process.
Tas arī ir,ko sauc par berzi,-metāls gar metālu. Rodas secinājums: jāveido droša aizsardzība metālam no metāla, un tādai aizsardzībai kalpo eļļa. Liktos, ka problēma atrisināta un viss paliek savās vietās. Bet  te nu  bija! Tomēr to pašu smaiļu dēļ, kuras kaut arī mazākā mērā, bet tomēr cenšas pārraut eļļas plēvi, īpaši tā saucamajās berzes robežvietās kur vislielākā slodze. Lai kā nu metālražotāji censtos uzlabot metāla kvalitāti, bet viss paliek pa vecam.
Visbeidzot šajā cīņā iekļavās eļļas piedevu ražotāji un uzradās liels daudzums visdažādāko piedevu. Katrs šai problēmai piegāja ar savu koncepciju. Tās visas var sadalīt grupās, kaut aptuveni, bet mēs pamēģināsim tās apkopot.
Pirmkārt: tā saucamie „Berzes modifikatori” , kuri pēc berzes procesā izdalošās enerģijas atklāj  mikroreljefa izcilņus, un tos mīksinot it kā rūpīgi nogriež, samazinot berzes koeficientu.
Te vēl var atzīmēt plaķēšanas piedevas, saturošas dažādas eļļā atrodošās mikrodaļiņas ,kas ar sevi aizpilda mikroreljefu, kā arī uzlabo eļļas antifrikcijas īpašības. Remitalizanti, kas berzes vietās formē slāni: piemēram: varš-alva-sudrabs un kompensē nodilumu, bet tie neuzlabo antifrikcijas raksturojumus berzes zonās.
Ir vairums piedevu, kas formē visdažādākas plēves(molibdēna, grafīta, teflona utt.) Jāatzīst, ka praktiski visām piedevām ir blakus iedarbība – eļļas īpašību izmaiņas, uzlabojot vienus parametrus, neizbēgami pasliktinās otri, aizsērējas eļļas padeves kanāli, bet galvenais ka tās visas jāpapildina ik reizi, nomainot eļļu, pat vēl biežāk. Vai tiešām nav izejas, kā tikai izmantot dārgās eļļas, bet kad pienāk laiks, tad veikt kapitālremontu? Šo padomu visbiežāk var dzirdēt autoservisos un tas ir arī saprotams, jo viņu darbs ir remontēt. Un kā vienmēr, risinājumu pasaka priekšā pati daba. Palīdzēja viens gadījums. Urbēju brigāde pamanīja vienu savādību, kad urbis iziet caur minerālu serpantīniem, tas kalpo aptuveni sešas reizes ilgāk. Izbrīnījušies par šādu faktu, tie nosūtīja urbi uz institūtu anlīzes veikšanai, kur arī atklājās, ka uz griezējmalas izveidojies metālkeramiskais slānis, kurš vairākas reizes pēc cietības pārsniedz tēraudu.
Šī  fenomena rūpīgas izpētes rezultātā, radās produkts zem nosaukuma „RVS-master”, kas sastāv no minerālu un katalizatoru smalko dispersitu maisījuma. Ar ko šis produkts atšķiras no daudziem citiem, jo pat speciālisti izpētījuši tā iedarbību, kategoriski atsakās to nosaukt par piedevu, bet tikai par remonta vai atjaunojošo sastāvu.
Atgriezīsimies pie metāla mikroreljefa. Kad berzes momentā viena smaile ietriecas (iecērtās) otrā, tad saskares punktā notiek mikro uzliesmojums ar temperatūru no 800-līdz 1400 C un iedobumi apkārt sāk strādāt kā mikro tīgelis, kurā kristalizējas jauna viela pakāpeniski iekļūstot metālā un aizpildot mikroreljefa ieplakumus. Zem mikroskopa tas izskatītos tā, it kā kalnos būtu plūdi, pie kam, tādā mērogā,ka zem plūdiem pazūd visas virsotnes, paliek tikai līdzena, caurspīdīga, gluda ūdens virsma, pēc cietības pārsniedzot tēraudu, bet pēc berzes koeficienta – ledu.°
Un vēl pluss- jaunais slānis ir dielektriķis un aizsargā berzes virsmu vēl no vienas problēmas- elektroķīmiskās korozijas, jo sajūga detaļas vienmēr rotē (griežas) ar dažādiem ātrumiem un tāpēc tam ir dažāds potenciāls, bet eļļas ar savām piedevām spēlē elektrolita lomu,-ideāli bēdas  nosacījumi.
Ko tad mēs saņemam, apstrādājot savu automobili ar RVS-sastāviem? Iekšdedzes dzinējam tas ir jaudas palielinājums, spraugu samazinājums berzes vietās  līdz rūpnīcas parametriem, CO – CH daudzuma samazinājums, degvielas patēriņa samazinājums, kompresijaspalielinājums un  izlīdzinājums cilindros. Varētu teikt ka tā ir līdzvērtīga kapitālremonta aizstājēja, kas vienmēr dod labākos rezultātus pie zemākiem izdevumiem. Apstrādājot pārnesumkārbas, tiltu reduktorus, un diferenciālus, atjaunojas gultņi, samazinās brīvgājiens, vieglāk noris pārdevu pārslēgšana, samazinās vibrācija un palielinās nobraukums.
Atliek tikai piebilst, ka RVS – sastāvi neiekļaujas nekādās reakcijās ar eļļām neizmaina to īpašības bet  izmanto eļļu tikai kā RVS-daliņu transportēšanas līdzekli uz berzes zonām.
Pie pilnīga vai daļēja eļļas zuduma, ar RVS tehnoloģiju apstrādāto automobili, Jūs varat, izvairoties no stipras slodzes, mierīgi braukt līdz 300 km attālumu, jo tagad Jūsu mašīnā nav berzes:metāls-metāls, bet tikai:metālkeramika-metālkeramika. RVS dod jaunu dzīvību vecajam, drošu  aizsardzību jaunajam, un kalpo ne mazāk kā 100000 km. Tā kā izvēle ir aiz Jums, vai turpināt izdevumus, vai ekonomēt  PALIELINOT DROŠĪBU.